Jak obliczyć pobór mocy instalacji ekranów LED

Kā aprēķināt LED ekrānu instalācijas enerģijas patēriņu

LED ekrāns ar dažu kvadrātmetru laukumu var pareizi darboties, rādot parastu reklāmu, un vienlaikus uz brīdi stipri slogot instalāciju, kad tiek attēlots spilgts balts attēls. Tāpēc jautājums, kā aprēķināt enerģijas patēriņu, attiecas ne tikai uz elektrības izmaksām. No pareizā rezultāta ir atkarīga barošanas bloku, vadu, aizsargierīču, sadales skapja izvēle un drošas instalācijas pieņemšanas nosacījumi.

Reklāmas un pasākumu sistēmās jānošķir maksimālā jauda, tipiskā jauda un enerģijas patēriņš laika gaitā. Moduļa vai ekrāna specifikācijā norādītais parametrs ir sākumpunkts, taču tas vien ne vienmēr ir pietiekams, lai izstrādātu pilnīgu barošanas sistēmu.

Kā aprēķināt LED ekrāna enerģijas patēriņu

Vienkāršākā elektriskās jaudas formula ir:

P = U × I

kur P ir jauda vatos (W), U ir spriegums voltos (V), bet I ir strāvas stiprums ampēros (A). Piemēram, ierīce, ko baro ar 230 V spriegumu un kas patērē 4 A, ir ar aptuveni 920 W jaudu.

Praksē LED ekrāniem jaudu biežāk aprēķina pēc laukuma un kataloga datiem. Ja ražotājs norāda maksimālo patēriņu 800 W/m², bet projektējamā ekrāna laukums ir 6 m², aprēķins izskatās šādi:

800 W/m² × 6 m² = 4800 W

Tas nozīmē 4,8 kW maksimālo jaudu ekrāna pusē. Šī vērtība ir vajadzīga galvenokārt infrastruktūras izvēlei, jo tajā ņemts vērā lielākās slodzes scenārijs: augsta spilgtums un gandrīz pilnīgi balts attēls.

Tomēr nevajadzētu pieņemt, ka ekrāns visu dienu patērēs tieši 4,8 kW. Parastas reklāmu, filmu, grafiku ar tumšu fonu vai mainīga satura materiālu atskaņošanas laikā patēriņš bieži ir manāmi zemāks. Daudzi LED ekrāni vidēji darbojas aptuveni ar 30-60% no maksimālās jaudas, taču tas nav nemainīgs noteikums. Rezultāts ir atkarīgs no spilgtuma, satura veida, moduļu konfigurācijas un vadības veida.

Maksimālā, vidējā jauda un enerģijas patēriņš

Maksimālā jauda kalpo barošanas projektēšanai. Vidējais jaudas patēriņš palīdz novērtēt reālo slodzi un darbības izmaksas. Savukārt enerģijas patēriņu izsaka kilovatstundās, tas ir, kWh.

Ja ekrāns vidēji patērē 2,2 kW un darbojas 10 stundas dienā, dienas enerģijas patēriņš būs:

2,2 kW × 10 h = 22 kWh

Lai aprēķinātu mēneša patēriņu, ja ekrāns darbojas 30 dienas, rezultāts jāreizina ar dienu skaitu:

22 kWh × 30 = 660 kWh

Tikai šo vērtību var salīdzināt ar enerģijas tarifu un objektā piemērojamajiem maksājumiem. Veikalam, tirdzniecības centram, klubam vai pasākumu telpai ir vērts analizēt arī darba stundas. Ekrāns, ko ieslēdz tikai vakarā, radīs citas izmaksas nekā digitālais nesējs, kas darbojas no telpu atvēršanas līdz slēgšanai.

Dati, kas jāsavāc pirms aprēķiniem

Drošāko rezultātu iegūsiet, balstoties uz konkrētā izstrādājuma dokumentāciju, nevis uz vispārīgiem datiem par LED ekrāniem. Moduļiem ar līdzīgu pikseļu soli var būt atšķirīgs spilgtums, cita vadības shēmu konstrukcija un atšķirīgs enerģijas patēriņš.

Pirms projekta sagatavošanas vajadzīgi vismaz četri dati:

  • ekrāna aktīvais laukums m² vai moduļu skaits un to jauda,
  • ražotāja norādītā maksimālā un vidējā jauda,
  • moduļu un barošanas bloku barošanas spriegums, visbiežāk 5 V DC,
  • pieslēgšanas tīklam veids, tas ir, fāžu skaits, kabeļu trašu garums un pieejamās aizsargierīces.
Gatava kabineta (cabinet) tipa ekrāna gadījumā dati visbiežāk tiek norādīti vienam skapim. Tad viena kabineta jauda jāreizina ar elementu skaitu. Piemērs: 12 kabineti ar maksimālo patēriņu 320 W dod 3840 W, tas ir, 3,84 kW. Šai vērtībai jāpieskaita papildierīces, ja tās vēl nav iekļautas specifikācijā: video procesors, kontrolieris, mediju atskaņotājs, rūteris, signāla pārraides ierīces un iespējamā dzesēšana.

Barošanas bloku izvēle LED moduļiem

Veidojot ekrānu no LED moduļiem, barošanas blokam nevajadzētu pastāvīgi strādāt uz savu iespēju robežas. Ja vienam barošanas blokam piešķirto moduļu jaudu summa ir 280 W, 300 W barošanas bloka izmantošana var darboties, taču tas nedod saprātīgu rezervi darba apstākļiem, komponentu pielaidēm un īslaicīgām slodzēm.

Drošāk ir pieņemt darba slodzi aptuveni 70-80% no barošanas bloka nominālās jaudas. Slodzei 280 W parasti derēs modelis ar vismaz 350 W jaudu, ja vien tā spriegums, izejas strāva un izpildes kvalitāte atbilst moduļu prasībām.

Svarīgi ir arī vienmērīgi sadalīt barošanu. Nevajadzētu barot garu moduļu rindu tikai no viena punkta, ja dokumentācija paredz daudzpunktu barošanu. Sprieguma kritums vados var izraisīt spilgtuma atšķirības, nestabilu darbību vai vietēju savienotāju pārkaršanu. Tam ir īpaša nozīme ļoti spilgtos ekrānos un āra konstrukcijās.

230 V barošana un strāvas aprēķins

Kad zināma visas instalācijas jauda, var novērtēt strāvu tīkla pusē. Vienfāzes 230 V barošanai izmanto vienkāršotu formulu:

I = P / U

Ekrāns ar 3,68 kW jaudu teorētiski patērēs aptuveni 16 A:

3680 W / 230 V = 16 A

Tas automātiski nenozīmē, ka pietiek ar ķēdi, ko aizsargā 16 A slēdzis. Projektā jāņem vērā rezerve, ierīču raksturs, vadu ievilkšanas apstākļi, līnijas garums, aizsargierīču selektivitāte un vietējās elektroietaišu prasības. Ķēdi neprojektē uz robežas, it īpaši, ja ekrāns periodiski var sasniegt maksimālo jaudu.

Lielākām LED sienām bieži izmanto trīsfāžu barošanu. Tā atvieglo slodzes sadali starp fāzēm un samazina strāvu, kas plūst pa atsevišķu vadu. Kabinetu vai barošanas bloku grupu sadalījumam pa fāzēm jābūt pēc iespējas vienmērīgam. Nevienmērīga slodze var apgrūtināt ekspluatāciju un radīt liekas problēmas instalācijas pieņemšanā.

Kāpēc balts attēls ir robežtests

LED pikseļi nepatērē nemainīgu jaudu neatkarīgi no attēla. Lielākā vajadzība parasti rodas, kad daudz diožu spīd vienlaikus ar augstu spilgtumu - piemēram, pilnekrāna baltas grafikas gadījumā. Melns fons, tumši video materiāli un ierobežots spilgtums patēriņu ievērojami samazina.

Tomēr aprēķinu nevajadzētu balstīt tikai uz vidējo scenāriju. Reklāmas materiāli var mainīties, un pasākuma operators var parādīt testa attēlu vai signālu ar lielu baltās krāsas īpatsvaru. Barošanai, vadiem un aizsargierīcēm jāiztur maksimālie apstākļi, bet enerģijas izmaksu aprēķinu var balstīt uz paredzamo lietošanas profilu.

Vērts pārbaudīt arī automātiskā spilgtuma iestatījumus. Gaismas sensors un darba grafiks var samazināt enerģijas patēriņu vakara stundās vai telpās, kur pilns spilgtums nav vajadzīgs. Tas neaizstāj pareizu elektroprojektu, taču reāli ietekmē nesēja ekspluatāciju.

Biežākās kļūdas jaudas patēriņa aprēķinā

Pirmā kļūda ir jaudas jaukšana ar enerģiju. Vati norāda ierīces momentāno vajadzību, bet kilovatstundas nosaka patēriņu laikā un norēķinu izmaksas. Otrā ir barošanas bloku un vadības ierīču neņemšana vērā. Barošanas bloka lietderības koeficients nekad nav 100%, tāpēc no tīkla patērētā jauda būs lielāka nekā moduļiem piegādātā jauda.

Problēma mēdz būt arī vadu izvēle tikai pēc deklarētās ekrāna jaudas, neanalizējot trases garumu un montāžas veidu. Vadam, kas ievilkts kanālā, sienā, piekarlaidnī vai pagaidu instalācijā, var būt vajadzīgi citi pieņēmumi. Instalāciju būtu jāpārbauda kvalificētam elektriķim, it īpaši, ja projekts ietver lielus ekrānus, publisku telpu vai trīsfāžu barošanu.

Nomas projektos klāt nāk jautājums par objektā pieejamo jaudu. Pirms montāžas vērts apstiprināt pieslēguma parametrus, sadales skapja atrašanās vietu, kontaktligzdu veidu un iespēju ekrānam atvēlēt atsevišķu ķēdi. Tā var izvairīties no situācijas, kad pareizi konfigurēta LED siena izslēdz aizsargierīci, kas kopīga ar apgaismojumu, bāru vai skaņas sistēmu.

Labi aprēķināts jaudas patēriņš dod brīvību projekta turpmākajā posmā: ļauj ekrānu, barošanu un vadību pielāgot objekta apstākļiem, nevis vēlāk samazināt spilgtumu vai mainīt instalācijas shēmu pieejamās jaudas trūkuma dēļ.

Powrót do blogu